Latvian New Testament Bible

Luke 17

Luke

Return to Index

Chapter 18

1


 

  Bet vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt,  

 

 

-

2


 

  Sacīdams: Vienā pilsētā bija kāds tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās.  

 

 

-

3


 

  Bet kāda atraitne bija tanī pilsētā; un viņa nāca pie viņa un sacīja: Aizstāvi mani pret manu pretinieku!  

 

 

-

4


 

  Un tas ilgu laiku negribēja. Bet pēc tam viņš sevī sacīja: Lai gan es Dieva nebaidos un no cilvēkiem nekaunos,  

 

 

-

5


 

  Tomēr, lai šī atraitne mani neapgrūtinātu, es spriedīšu tiesu, ka viņa, beigās atnākusi, neuzbruktu man.  

 

 

-

6


 

  Bet Kungs sacīja: Klausieties, ko netaisnais tiesnesis saka!  

 

 

-

7


 

  Un vai Dievs lai nespriestu taisnīgu tiesu saviem izredzētajiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, un nebūtu pacietīgs ar viņiem?  

 

 

-

8


 

  Es jums saku, ka Viņš drīz tiem spriedīs taisnīgu tiesu. Tomēr, kā rādās, vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs ticību virs zemes?  

 

 

-

9


 

  Bet tiem, kas sevi uzskatīja taisnīgus esam un citus nicināja, Viņš sacīja šo līdzību:  

 

 

-

10


 

  Divi cilvēki iegāja svētnīcā Dievu lūgt. Viens bija farizejs un otrs muitnieks.  

 

 

-

11


 

  Farizejs nostājies sevī tā lūdza: Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds, kā citi cilvēki: laupītāji, netaisnīgi, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks!  

 

 

-

12


 

  Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir.  

 

 

-

13


 

  Bet muitnieks, tālāk stāvēdams, negribēja pat acis pacelt pret debesīm, bet, sitot pie savām krūtīm, sacīja: Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs!  

 

 

-

14


 

  Es jums saku: šis aizgāja savās mājās attaisnots, bet tas ne. Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts.  

 

 

-

15


 

  Bet arī bērnus Viņam atnesa, lai Viņš tiem pieskartos. Kad mācekļi to redzēja, tie norāja tos.  

 

 

-

16


 

  Bet Jēzus pasauca viņus un sacīja: Laidiet bērnus pie manis nākt un neliedziet viņiem to, jo tādiem pieder Dieva valstība!  

 

 

-

17


 

  Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tanī neieies.  

 

 

-

18


 

  Un kāds priekšnieks jautāja Viņam, sacīdams: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?  

 

 

-

19


 

  Bet Jēzus viņam sacīja: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labs, kā vienīgi Dievs.  

 

 

-

20


 

  Baušļus tu zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev būs tēvu un māti godāt.  

 

 

-

21


 

  Tas sacīja: To visu esmu izpildījis kopš jaunības.  

 

 

-

22


 

  Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņam: Vēl viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un dod nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man!  

 

 

-

23


 

  To dzirdēdams, viņš noskuma, jo bija ļoti bagāts.  

 

 

-

24


 

  Bet Jēzus, redzēdams viņu noskumušu, sacīja: Cik grūti tiem, kam nauda, ieiet Dieva valstībā!  

 

 

-

25


 

  Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.  

 

 

-

26


 

  Tad tie, kas dzirdēja, sacīja: Un kas tad var kļūt pestīts?  

 

 

-

27


 

  Viņš tiem sacīja: Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.  

 

 

-

28


 

  Bet Pēteris sacīja: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev.  

 

 

-

29


 

  Viņš tiem teica: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas atstājis māju vai vecākus, vai brāļus, vai sievu, vai bērnus Dieva valstības dēļ  

 

 

-

30


 

  Un kas nesaņem daudz vairāk jau šinī laikā, bet nākošajā mūžā mūžīgo dzīvi.  

 

 

-

31


 

  Bet Jēzus ņēma tos divpadsmit sev līdz un sacīja viņiem: Lūk, mēs ejam uz Jeruzalemi; un viss izpildīsies, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.  

 

 

-

32


 

  Jo Viņu nodos pagāniem un apsmies, un šaustīs, un apspļaudīs,  

 

 

-

33


 

  Un pēc šaustīšanas Viņu nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.  

 

 

-

34


 

  Bet no tā viņi neko nesaprata; un šis vārds palika tiem apslēpts; un viņi neaptvēra to, kas tika runāts.  

 

 

-

35


 

  Bet notika, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds aklais sēdēja ceļmalā un ubagoja.  

 

 

-

36


 

  Un, kad viņš dzirdēja ļaužu pulku garām ejam, tas jautāja, kas tas ir.  

 

 

-

37


 

  Bet viņam pateica, ka Jēzus Nācarietis iet garām.  

 

 

-

38


 

  Tad viņš sauca, sacīdams: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!  

 

 

-

39


 

  Bet tie, kas gāja priekšā, norāja viņu, lai viņš ciestu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!  

 

 

-

40


 

  Tad Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un kad tas tuvojās, viņš jautāja tam,  

 

 

-

41


 

  Sacīdams: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet viņš sacīja: Kungs, lai es redzu!  

 

 

-

42


 

  Un Jēzus sacīja viņam: Topi redzīgs, tava ticība tevi glābusi.  

 

 

-

43


 

  Un tūdaļ viņš kļuva redzīgs un, Dievu godinādams, sekoja Viņam. Un visa tauta, to redzēdama, godināja Dievu.  

 

 

-

Luke 19

 

 

 

 

HTMLBible Software - Public Domain Software by johnhurt.com

 


Other Items are Available At These Sites: