Chapter 5

  Pēc tam bija jūdu svētki; un Jēzus aizgāja uz Jeruzalemi.  

-

  Bet Jeruzalemē bija ar piecām pajumtēm Avju dīķis, kas ebrejiski saucas Betsata.  

-

  Tanīs gulēja liels daudzums slimnieku, aklo, klibo un izkaltušo, kas gaidīja ūdens sakustēšanos.  

-

  Bet Kunga eņģelis savulaik nolaidās dīķī; un kas pirmais pēc ūdens sakustēšanās iekāpa dīķī, tas izveseļojās, lai ar kādu slimību viņš neslimotu.  

-

  Bet tur bija kāds cilvēks, kas slimoja trīsdesmit astoņus gadus.  

-

  Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka tas jau ilgu laiku slimo, sacīja viņam: Vai gribi būt vesels?  

-

  Slimais atbildēja Viņam: Kungs, man nav cilvēka, kas mani ievestu dīķī, kad ūdens sakustas, jo, kamēr es aizeju, cits ieiet pirmais.  

-

  Jēzus sacīja viņam: Celies, ņem savu gultu un staigā.  

-

  Un tūdaļ šis cilvēks izveseļojās, ņēma savu gultu un staigāja. Bet bija sabata diena.  

-

  Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: Ir sabats! Tev nav brīv nest savu gultu!  

-

  Viņš tiem atbildēja: Kas mani izdziedināja, tas teica man: ņem savu gultu un staigā!  

-

  Tad tie jautāja viņam: Kas ir tas cilvēks, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?  

-

  Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bija, jo Jēzus aizgāja no ļaudīm, kas atradās tanī vietā.  

-

  Vēlāk Jēzus atrada viņu svētnīcā un sacīja tam: Lūk, tu esi izdziedināts; negrēko vairs, lai tev kas ļaunāks nenotiek.  

-

  Tas cilvēks aizgāja un paziņoja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu izdziedināja.  

-

  Tāpēc jūdi vajāja Jēzu, ka Viņš to darīja sabatā.   

-

  Bet Jēzus atbildēja viņiem: Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos.  

-

  Tāpēc jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nonāvēt, ka Viņš ne tikai neievēroja sabatu, bet sauca Dievu par savu Tēvu, pielīdzinādams sevi Dievam. Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņiem:  

-

  Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls no sevis neko nevar darīt, ja neredzēs Tēvu darām; jo, ko Viņš dara, to tāpat dara arī Dēls.  

-

  Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko pats dara, un rādīs Viņam vēl lielākus darbus nekā šos, lai jūs brīnītos.  

-

  Jo kā Tēvs uzmodina miroņus un atdzīvina, tā arī Dēls atdzīvina, kurus vēlas.   

-

  Jo Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu nodevis Dēlam,  

-

  Lai visi tāpat godātu Dēlu, kā godā Tēvu. Kas Dēlu negodina, tas negodina Tēvu, kas Viņu sūtījis.  

-

  Patiesi, patiesi es jums saku: Kas manus vārdus klausa un tic uz To, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība; un viņš tiesā nenāk, bet no nāves pāriet dzīvībā.  

-

  Patiesi, patiesi es jums saku, ka nāk stunda, un tā tagad ir, kad miroņi dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas dzirdēs, dzīvos.   

-

  Jo kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā Viņš arī Dēlam devis, lai Viņam būtu dzīvība pašam sevī.  

-

  Un deva Viņam varu tiesāt, jo Viņš ir Cilvēka Dēls.  

-

  Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas atrodas kapos, dzirdēs Dieva balsi,  

-

  Un izies tie, kas labu darījuši, uz augšāmcelšanos dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, uz augšāmcelšanos tiesai.  

-

  Es pats no sevis nekā nevaru darīt. Kā es dzirdu, tā es tiesāju; un mana tiesa ir taisnīga, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā, kas mani sūtījis.  

-

  Ja es pats dodu liecību par sevi, mana liecība nav patiesa.  

-

  Ir Cits, kas liecina par mani; un es zinu, ka liecība, kādu Viņš par mani dod, ir patiesa.  

-

  Jūs sūtījāt pie Jāņa; un viņš deva liecību patiesībai.  

-

  Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet saku šo, lai jūs tiktu pestīti.  

-

  Viņš bija spīdeklis, kas deg un spīd, bet jūs gribējāt īsu laiku līksmoties viņa gaismā.  

-

  Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: jo darbi, ko Tēvs man deva, lai tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, dod liecību par mani, ka Tēvs mani sūtījis.  

-

  Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats deva liecību par mani. Bet jūs nekad Viņa balsi neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši.  

-

  Un Viņa vārds jūsos nav palicējs, jo jūs neticat tam, ko Viņš sūtījis.  

-

  Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat, ka tajos ir mūžīgā dzīvība; un tie ir, kas liecina par mani.  

-

  Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību.  

-

  No cilvēkiem es godu nepieņemu.  

-

  Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestības jūsos nav.  

-

  Es atnācu sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņēmāt; ja atnāks cits savā vārdā, to jūs pieņemsiet.  

-

  Kā jūs varat ticēt, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklējat godu, kas nāk no vienīgā Dieva.  

-

  Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu Tēvam. Ir kas jūs apsūdz - Mozus, uz ko jūs cerat.  

-

  Jo, ja jūs ticētu Mozum, tad jūs ticētu arī man, jo par mani viņš rakstījis (1.Moz.3,15; 22,18; 5.Moz.18,15),  

-

  Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?  

-