| Chapter 11 |
1 |
Bet apustuļi un brāļi, kas bija Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni pieņēmuši Dieva vārdu. -
|
2 |
Kad Pēteris nonāca Jeruzalemē, apgraizītie pārmeta viņam, -
|
3 |
Sacīdami: Kāpēc tu gāji pie neapgraizītajiem un ēdi kopā ar viņiem? -
|
4 |
Tad Pēteris iesāka un attēloja viņiem pēc kārtas, sacīdams: -
|
5 |
Jopes pilsētā būdams, es lūdzu Dievu un, garā aizrauts, redzēju parādību: kāds trauks nonāca it kā liels palags aiz četriem stūriem no debesīm, nolaidās, un tas nonāca pie manis. -
|
6 |
Tanī ieskatījies, es redzēju zemes četrkājaiņus un zvērus, un rāpuļus, un debess putnus. -
|
7 |
Bet es dzirdēju arī balsi man sakām: Celies, Pēteri, nokauj un ēd! -
|
8 |
Bet es sacīju: Nekad nē, Kungs, jo nekas nešķīsts vai netīrs nekad nav nācis manā mutē. -
|
9 |
Tad balss no debesīm otrreiz man atbildēja: Ko Dievs šķīstījis, to nesauc par nešķīstu! -
|
10 |
Tas notika trīskārt, un viss tika paņemts atpakaļ debesīs. -
|
11 |
Un, lūk, trīs vīri no Cēzarejas, kas bija sūtīti pie manis, tūdaļ nostājās pie nama, kurā es biju. -
|
12 |
Un Gars man sacīja, lai es, nemaz nešaubīdamies, eju tiem līdz. Bet arī šie brāļi nāca kopā ar mani, un mēs iegājām tā vīra namā. -
|
13 |
Bet tas mums stāstīja, ka viņš savā namā redzējis stāvam eņģeli un viņam sakām: Sūti uz Jopi un liec ataicināt Sīmani, kas tiek saukts Pēteris, -
|
14 |
Viņš tev pateiks vārdus, ar kuriem tu un viss tavs nams tiks atpestīti. -
|
15 |
Bet kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār viņiem tāpat kā sākumā pār mums. -
|
16 |
Tad es atminējos Kunga vārdu, ko Viņš sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā. (Apd.1,5; Mt.3,11; Mk.1,8; Lk.3,16) -
|
17 |
Ja tad Dievs to pašu žēlastību devis viņiem, kā arī jums, kas esam ticējuši uz Kungu Jēzu Kristu, kas tad es esmu, ka spētu pretoties Dievam? -
|
18 |
To dzirdējuši, tie apklusa un godināja Dievu, sacīdami: Tātad arī pagāniem Dievs devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā. -
|
19 |
Bet tie, kas tika izklīdināti vajāšanās, kuras notika Stefana dēļ, aizgāja līdz Feniķijai un Kiprai, un Antiohijai, nesludinādami šo vārdu nevienam kā tikai jūdiem. -
|
20 |
Bet daži no tiem bija vīri no Kipras un Kirēnes, kas, nonākuši Antiohijā, runāja grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu. -
|
21 |
Un Kunga roka bija ar viņiem; liels skaits ticēja un atgriezās pie Kunga. -
|
22 |
Tad šī vēsts nonāca Jeruzalemes baznīcas ausīs, un viņi sūtīja Barnabu uz Antiohiju. -
|
23 |
Viņš, atnācis un Dieva žēlastību redzējis, priecājās un pamudināja visus turēties pie Kunga ar patiesu sirdi. -
|
24 |
Jo viņš bija labs cilvēks un Svētā.Gara un ticības pilns. Un daudz ļaužu pievienojās Kungam. -
|
25 |
Tad Barnaba aizgāja uz Tarsu uzmeklēt Saulu. Un atradis to, atveda uz Antiohiju. -
|
26 |
Un veselu gadu viņi tur darbojās baznīcā un mācīja daudz ļaužu, un Antiohijas mācekļi pirmo reizi sāka saukties par kristīgajiem. -
|
27 |
Tanīs dienās no Jeruzalemes uz Antiohiju atnāca pravieši. -
|
28 |
Un viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Garā norādīja, ka liels bads nāks pār visu zemeslodi. Tas notika Klaudija laikā. -
|
29 |
Bet visi mācekļi apņēmās, kā kurš varēdams, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā. -
|
30 |
To viņi arī izdarīja. Caur Barnabas un Saula rokām viņi sūtīja vecākajiem. -
|