Chapter 7

  Vai jūs, brāļi, nezināt (jo es runāju tiem, kas zina likumu), ka likums valda pār cilvēku tik ilgi, kamēr viņš dzīvo?  

-

  Tā - precēta sieva ir saistīta ar likumu, kamēr vīrs dzīvs, bet ja viņas vīrs miris, tad viņa ir brīva no likuma, kas saistīja ar vīru.  

-

  Tāpēc, kamēr vīrs dzīvs, tā sauksies laulības pārkāpēja, ja biedrosies ar citu vīru; bet pēc viņas vīra nāves tā ir brīva no likuma saistībām ar vīru, un viņa nebūs laulības pārkāpēja, ja tā dzīvos ar citu vīru.  

-

  Tātad, mani brāļi, Kristus miesa arī jūs ir nomērdējusi likumam, lai jūs piederētu Citam, Tam, kas no miroņiem uzcēlies, lai mēs nestu augļus Dievam.  

-

  Jo kamēr mēs dzīvojām miesā, likuma atklātās grēcīgās kaislības darbojās mūsu locekļos, lai mēs nestu augļus nāvei.  

-

  Bet tagad mēs esam atbrīvoti no nāves likuma, kurā tikām turēti, lai kalpotu jaunā garā, bet ne novecojušam burtam.  

-

  Ko tad lai sakām? Vai likums ir grēks? Nekādā ziņā! Bet es grēka nepazītu, ja nebūtu likuma, jo es nezinātu, kas ir iekāre, ja likums nesacītu: Tev nebūs iekārot!  

-

  Bet grēks, izmantojot izdevību, caur likumu, modināja manī visas iekāres; jo bez likuma grēks būtu miris;  

-

  Es gan kādreiz dzīvoju bez likuma, bet, kad nāca likums, grēks atdzīvojās;  

-

  Turpretī es nomiru. Tā izrādījās, ka likums, kas bija domāts dzīvei, man atnesa nāvi.  

-

  Jo grēks, izmantojot izdevību, caur likumu mani pievīla un tā nonāvēja mani.  

-

  Likums gan ir svēts, un bauslība ir svēta un taisnīga, un laba.  

-

  Vai tad tas, kas labs, man atnesis nāvi? Nekādā ziņā! Bet grēks, lai parādītos kā grēks, izmantodams labo, man atnesa nāvi, lai grēks, pateicoties likumam, kļūtu pār mēru grēcīgs.  

-

  Jo mēs zinām, ka likums ir garīgs, bet es, grēkam pārdots, esmu miesīgs.  

-

  Es nesaprotu, ko daru: jo es nedaru labu, ko gribu, bet es daru ļaunu, ko ienīstu.  

-

  Bet ja es daru to, ko negribu, tad es piekrītu likumam, ka tas ir labs.  

-

  Bet tagad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.  

-

  Jo es zinu, ka labais manī, tas ir, manā miesā, nemājo. Man ir tieksme labu gribēt, bet labā izpildīšanu es sevī neatrodu.  

-

  Jo es nedaru labo, ko vēlos, bet daru ļauno, ko nevēlos.  

-

  Bet ja es daru to, ko nevēlos, tad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.  

-

  Tātad es atrodu likumu, kas tad, kad gribu labu darīt, tuvojas man ar ļaunu:  

-

  Jo iekšējais cilvēks priecājas par Dieva likumu,  

-

  Bet citu likumu es redzu savos locekļos. Tas karo pret mana prāta likumu un pakļauj mani grēka likumam, kas ir manos locekļos.  

-

  Es, nelaimīgais cilvēks! Kas mani atbrīvos no šīs nāvi nesējas miesas?  

-

  Dieva žēlastība caur mūsu Kungu Jēzu Kristu! Tātad ar prātu es kalpoju Dieva likumam, bet ar miesu - grēka likumam.  

-