Chapter 4

  Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs,  

-

  Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem.  

-

  Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā.  

-

  Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam,  

-

  Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni.  

-

  Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs!  

-

  Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.  

-

  Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi.  

-

  Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot?  

-

  Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus.  

-

  Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis.  

-

  Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši.  

-

  Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums,  

-

  Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu.  

-

  Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.  

-

  Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks?  

-

  Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem.  

-

  Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums.  

-

  Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos.  

-

  Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums.  

-

  Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši?  

-

  Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās.  

-

  Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu.  

-

  Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare.  

-

  Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā.  

-

  Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte.  

-

  Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.  

-

  Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni.  

-

  Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.  

-

  Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam.  

-

  Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis.  

-